Parastās daļas

Posted on jūnijs 2, 2011 in Uncategorized by meduuza

Pamatdaļas

Tās rodas, ja 1 veselu vienību (1 riņķi, 1 nogriezni, 1 ābolu, 1 stundu, 1 skaitli) sadala vairākās vienādās daļās un ņem vienu no šīm daļām.

Daļas 1/2,   1/3,   1/4,   1/5,   1/6,   1/10,   1/15,   1/100 (viena puse, viena trešdaļa, ceturtdaļa, piektdaļa, sestdaļa, desmitdaļa, piecpadsmitdaļa, simtdala) u.c. sauc par pamatdaļām.

Piemērs:

1/4 no 1 metra = 1/4 no 100 cm = 25 cm (100 cm sadala 4 vienādās daļās)

Daļa kā pamatdaļu summa

Katru daļu izsaka divi skaitļi (daļas locekļi) – skaitītājs un saucējs.

“Daļas saucējs rāda, cik vienādās daļās vesela vienība ir sadalīta, bet skaitītājs rāda, cik vienādo daļu ņemts.”

Vieglāk atcerēties šādi- skaitītājs skaita (acis), bet saucējs sauc (mute), kopā veidojot seju.   :)

Piemērs:

taisnstūri var sadalīt dažādi.

a) Taisnstūris sadalīts 3 vienādās daļās horizontāli. Viena trešdaļa no taisnstūra ir dzeltena, viena trešdaļa ir oranža; saskaitot kopā, sanāk, ka divas trešdaļas no taisnstūra ir iekrāsotas.

b) Taisnstūris aizņem 18 rūtiņas (6*3 =18 vai arī saskaita), no kurām 6/18 (sešas astoņpadsmitdaļas) ir dzeltenas, 6/18 (sešas astoņpadsmitdaļas) ir oranžas, tātad iekrāsotas ir 6/18 + 6/18 = 12/18 (divpadsmit astoņpadsmitdaļas) jeb 12/18=1/3 (viena trešdaļa).

Daļa kā divu skaitļu dalījums

Daļu var arī pieņemt par divu naturālu skaitļu dalījumu, kur skaitītājs ir dalāmais, saucējs- dalītājs, bet daļsvītra- dalīšanas zīme.

Piemērs:
4:7=4/7

Daļskaitļu saskaitīšana un atņemšana

Lai saskaitītu vai atņemtu daļskaitļus, kuriem ir dažādi saucēji, tad

  1. jāatrod doto daļskaitļu mazākais kopsaucējs;
  2. katrs daļskaitlis jāpārveido par daļskaitli ar mazāko kopsaucēju;
  3. jāsaskaita vai jāatņem iegūtie daļskaitļi, izmantojot likumus par tādu daļskaitļu saskaitīšanu vai atņemšanu, kuriem ir vienādi saucēji;
  4. ja iespējams, tad iegūtais daļskaitlis jāsaīsina un jāatdala tā veselā daļa.

Piemēram:

dalas

Reizināšana un dalīšana

Divu daļskaitļu reizinājums ir vienāds ar daļskaitli, kura skaitītājs ir vienāds ar doto daļskaitļu reizinājumu, bet saucējs vienāds ar saucēju reizinājumu.

Piemērs.

Taisnstūra garums ir 1/2 dm, bet tā platums ir 1/3 dm. Aprēķini taisnstūra laukumu!

Zīmējumā redzams, ka dotais taisnstūris ir vienāds ar 1/6 no kvadrāta, kura malas garums ir 1 dm, tātad taisnstūra laukums ir 1/6 dm². Izmantojot likumu par daļskaitļu reizināšanu, iegūst to pašu rezultātu: 1/2 *1/3=1/6.

kvadr

Jauktu skaitļu reizināšana

Lai sareizinātu jauktus skaitļus, tad

  1. šie skaitļi jāizsaka kā neīsti daļskaitļi;
  2. iegūtie skaitļi jāsareizina pēc daļskaitļu reizināšanas likuma;
  3. iegūtajā rezultātā, ja iespējams, jāatdala veselais skaitlis.

Piemērs

Cik km velosipēdists nobrauc 1    5/12 h, ja viņa braukšanas ātrums ir 9    3/5 km/h?

Lai atrisinātu šo uzdevumu, abi dotie skaitļi jāsareizina. Katru no šiem skaitļiem izteiksim neīstā daļskaitļa veidā:

tekstauzd

Izmantojot likumu par daļskaitļu reizināšanu, aprēķināsim reizinājumu:

teksts

Tādējādi stundash velosipēdists nobrauks km km.

Romiešu skaitļi

Posted on jūnijs 2, 2011 in Uncategorized by meduuza

Romiešu skaitļi — skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši. Tā radās apmēram 500 gadus pirms mūsu ēras.

Romiešu skaitļu pierakstā svarīgi ir divi nosacījumi: Ja skaitlī pēc lielāka cipara ir mazāks cipars, tad tie tiek saskaitīti, bet ja mazākais cipars ir pirms lielākā, tad no lielākā mazākais tiek atņemts. Tas tiek darīts tāpēc, lai skaitlī neatkārtotos četri un vairāk cipari pēc kārtas.

Romiešu cipari

I -1
V -5
X -10
L -50
C -100
D -500
M -1000

I           1                                   VIII              8                            XIV             14

II         2                                   IX                   9                             XV             15

III        3                                  X                    10                             XVI          16

IV         4                                 XI                   11                             XVII         17

V           5                                 XII                 12                            XVIII         18

VI      6                                    XIII               13                            XIX             19
VII    7                                                                                             XX               20

Piemēram:

550   -   DL    (500+50)

38     -   XXXVIII (30+5+3)

2011   – MMXI   (1000+1000+10+1)

1111   -  MCXI     (1000+100+10+1)

339   -    CCCXXXIX   (100+100+100+10+10+10+(10-1))

Darbības ar skaitļiem:

XVII+LVI=LXXIII   (17+56=73)

CLIV-LXIX=LXXXV   (154-69=85)

MMMDCCCLXXXV MMMDCCCLXXXVIII    -   3’888’888 (garākais skaitlis)


Hello world!

Posted on jūnijs 2, 2011 in Uncategorized by meduuza

Welcome to your brand new blog at Edublogs.

To get started, simply log in, edit or delete this post and check out all the other options available to you.

Also, if not already, please consider becoming an Edublogs Pro User – you can remove ads from yours and 50 other student blogs (which also get extra themes and mobile blogging), upload up to 10GB or audio, video and every other sort of content and access great features under your ‘Plugins’ menu.

And you get premium email support and over 130 extra cool themes too.

Pro users are what keeps Edublogs running and providing free blogs for education, so give it a go today :)

For assistance, visit our comprehensive support site, check out our getting started with Edublogs guide or stop by The Edublogs Forums to chat with other edubloggers.

You can also subscribe to our brilliant free publication, The Edublogger, which is jammed with helpful tips, ideas and more.

And finally, if you like Edublogs but want to be able to simply create, administer, control and manage hundreds of student and teacher blogs at your school or college, check out Edublogs Campus… it’s like Edublogs in a box, all for you.

Thanks again for signing up with Edublogs!